Leksija Andervuda apspriež garīgo veselību, 4-H padome

Tik ilgi, cik viņa sevi atceras, Leksija Andervuda ir sākusi saturīgas sarunas vienlaikus iestājoties par citiem. "Jaunībā es jūtu, ka man ir dota atļauja izmantot savu balsi, runāt par visu, kas mani aizrauj," Visur mazi ugunskuri stāsta aktrise Septiņpadsmit. No 2017. gada sieviešu marta apmeklējuma līdz darbam ar March for Our Lives, tagad 18 gadus vecā meitene ir vairāk apņēmusies ierasties un runāt. Leksi jaunākais darbs? Partnerība ar 4-H, lielākā jauniešu attīstības organizācija valstī, kas organizē virtuālu sarunu ar citiem pusaudžiem par viņu pieredzi garīgās veselības jomā.

Tāpat kā daudzi jaunieši, Leksi ir pazīstams ar atbildību, kas saistīta ar vēlmi padarīt pasauli labāku — it īpaši pašreizējās globālās pandēmijas laikā. 2020. gada jūnijā 4-H publicēja aptauju, kurā atklājās, ka septiņi no desmit pusaudžiem cīnās ar savu garīgo veselību Covid-19 dēļ. "Dienas laikā notiek tik daudz lietu, un ir svarīgi, lai mēs paņemtu pārtraukumu un iekļautu savas domas un jūtas un pārbaudītu savu ķermeni," viņa saka.

"Piedalīties sarunā ar pārējiem četrstūrniekiem bija neticami atvērtas acis," skaidro Leksija. "Tas lika man justies tā, it kā es nebūtu viens ar to, kā es jūtos. Es varētu simtprocentīgi piekrist tam, ko viņi saka." Lūk, Leksija stāsta Septiņpadsmit par savu ceļu, lai kļūtu par garīgās veselības aizstāvi, un dalās ar padomiem, kas viņai šķiet noderīgi, saskaroties ar garīgās veselības problēmām.

Septiņpadsmit: Pastāstiet mums par savu pieredzi, piedaloties 4-H padomes panelī What I Wish People Knew?

LU: Dzirdot savus vienaudžus, dzirdot citus cilvēkus, kas izskatās kā jūs, kas ir jūsu vecuma grupā, runājiet par to, ko viņi piedzīvo, kā viņi tiek galā un kā viņi arī paaugstinās gadījumam un nākt klajā no brīžiem, kad viņi ne vienmēr jūtas vislabāk vai arī vienkārši runājot par savu pagātni un to, kā viņi no tās izauguši, es uzskatu, ka tas arī, cerams, iedvesmot nākamo Gen-Zers, kas skatās sarunu, darīt to pašu, atrast veidus, kā tikt galā un atrast veidus, kā pacelties pāri visai negatīvajai enerģijai vai šaubām par sevi, vai tam, ar ko viņi saskaras.

Septiņpadsmit: Vai varat runāt par to, cik svarīgi ir izveidot kopienu ar saviem vienaudžiem?

LU: Es noteikti domāju, ka ir svarīgi, lai ap jums būtu vienaudžu grupa, kas runātu un varētu būt saistīta ar lietām, ko jūsu vecāki vai jūsu terapeits, kas ir ļoti svarīgi runāt ar savu terapeitu, taču cilvēki, kas ir daļa no vecākas paaudzes, var nebūt pilnībā saprast.

Jūsu vienaudži ir tie, kas katru dienu piedzīvo tieši to pašu, ko jūs, mūsu paaudze pārdzīvo visus stereotipus. Viss, ko mēs redzam, viss, kas galu galā ietekmēs mūsu nākotni ziņās un tikai sociālajos medijos, mēs uzaugam laikā, kā neviens cits. Manuprāt, ir svarīgi runāt ar cilvēkiem, ar kuriem varat sazināties.

Septiņpadsmit: kādu praksi esat ieviesis, lai uzturētu un saglabātu savu garīgo veselību?

LU: Es meditēju divas reizes dienā vienu reizi, kad pamostos vienu reizi, kad eju gulēt, nodarbojos arī ar jogu. Es arī lūdzu ikreiz, kad jūtos apmaldījies vai jūtos tā, it kā man noteikti nav neviena, ar ko runāt. Es vienmēr vēršos pie Dieva. Man ir arī dienasgrāmata, un es mēdzu gandrīz katru dienu pierakstīt savas pašsajūtas, lai varētu atskatīties un pārdomāt redzēt, cik tālu esmu ticis ar savu garīgo veselību, vai palīdziet man redzēt lielāku priekšstatu, kad es jūtos nomākts atkal.

Septiņpadsmit: kādu padomu jūs sniegtu jauniešiem, kuriem šķiet, ka sociālie mediji negatīvi ietekmē viņu garīgo veselību un labklājību?

LU: Sociālajos medijos lielākā daļa lietu ir fasādes, kurās cilvēki cenšas radīt šo tēlu, lai liktos, ka viņiem ir kopīga dzīve. It kā viss ir ideāli. Tāpat kā viņiem nekad nav brīžu, kad viņi jūtas nomākti vai viņi nekad nesaskaras ar izaicinājumiem. Un dažreiz tas tā varētu būt dažiem cilvēkiem, bet bieži tā nav. Un tāpēc jums ir jādomā kā par pīli, kas peld pa ūdeni, un par to, kā viņi šķiet perfekti, kā sociālie mediji liek lietām izskatīties ideāli.

Bet, kad jūs nokļūstat zem virsmas, bieži vien tie paši cilvēki, kurus jūs dievināt sociālajos medijos, izmisīgi cenšas noturēt sevi virs ūdens. tāpat kā jūs, viņi cīnās vai pārdzīvo lietas, vai arī viņiem ir brīži, kad viņi jūtas nomākti vai viņi nejūtas vislabāk, tāpat kā tu. Ir svarīgi paturēt prātā, ka mēs visi esam cilvēki un mēs visi cenšamies neuztvert to tik nopietni, lai neuztvertu dzīvi tik nopietni, jo par to nav runa. Es domāju, ka, sūtot laika ierobežojumus un tikai, jūs zināt, ievērojot mēru, cik daudz jūs dalāties sociālie mediji vai tas, cik ļoti jūs salīdzināsit sevi ar cilvēkiem sociālajos medijos, es domāju, ka tas padarīs pasauli savādāk.

Septiņpadsmit: Kādi ir daži padomi vai paraugprakse, kā Z paaudzei vajadzētu pārvaldīt savu garīgo veselību visa mācību gada laikā?

LU: Tas var būt daudz. Es tikko sāku studēt koledžā, tāpēc es zinu, kā ir atgriezties skolā tūlīt pēc šīs pandēmijas, un mēs joprojām esam tās vidū. Vienkārši veltiet laiku, dariet lietas, kas jūs dara laimīgus. Acīmredzot, skolas darbs, pārliecinieties, ka piešķirat tam prioritāti, bet pēc tam arī pārliecinieties, ka veltāt sev [pietiekami] laika tam. jūs nepārtraukti neuzsverat sevi par termiņiem vai sociālo statusu vai iederēšanos visās tajās lietās, kas ne vienmēr ir jautājums. Vienkārši dariet lietas, kas jūs iepriecina, piešķiriet prioritāti savai garīgajai veselībai neatkarīgi no tā, vai jums patīk meditēt, vai vēlaties nodarbojieties ar jogu vai arī jums ir savs mīļākais cilvēks, ar kuru runāt, vai jūsu iecienītākais instruments, kas jūs nomierina uz leju.

Noteikti veltiet šīs 15 minūtes no dienas, lai tikai pārbaudītu savu ķermeni un pārliecinātos, ka jums klājas labi. jo bieži vien mēs ne vienmēr redzam, ka mūsu emocijas, mūsu uzvedība, mūsu garastāvoklis var ietekmēt veidu, kā mēs strādājam, var ietekmēt to, kā mēs fokuss. Es noteikti domāju, ka ir svarīgi veltīt laiku sev un izveidot plānu, kā tajās atrast līdzsvaru.