8Sep
Septiņpadsmit izvēlas produktus, kuri, mūsuprāt, jums patiks visvairāk. Mēs varam nopelnīt komisijas maksu no šīs lapas saitēm.
Visvairāk es gribu atcerēties šādas naktis: es pidžamā skrienu uz labākā drauga kopmītni, kur mēs pasūtām Ķīniešu ēdiens un Krēslas skatīšanās/izsmiekls (jums jāatzīst, ka tas nenodara taisnību grāmatai neatkarīgi no tā, kas jūs esat... Lorēna: D). Es gribu atcerēties, ka jutos „mājīga”, kopā ar savu draugu gatavojot Sponge-Bob makaronus un vistas kartupeļus, jo es ZINU, ka kādreiz pasmējos par to, kā tas man lika justies pieaugušam. Es gribu atskatīties pagātnē un zināt, ka reiz es veļas mazgāšanas grafikā balstījos uz to, cik daudz man bija tīras apakšveļas (nesaki ew, arī tu to izdarīsi), tāpēc es devos mājās vienu no retajām reizēm semestra laikā, maniem vecākiem bija jāpalīdz man nēsāt netīrās drēbes, un to bija tik lēti, lai tos varētu mazgāt plkst. skola. Es ceru, ka atceros, ka reiz es nebiju virs durvju atvēršanas pulksten 3 no rīta (negabarīta pidžamas krekls, krēms ar pūtīti un spilvens ar matiem) un izklausās kā dusmīgs vecāks uz cilvēkiem, kas runā/kliedz, kamēr es cenšos Gulēt. Esmu pārsteigts, ka par šo tēlu jau varu pasmieties. Es gribu vienmēr novērtēt un spēt pārdzīvot šo “došanās mājās” sajūtu un atvieglojuma sajūtu, kad pievelku piebraucamo ceļu. Patiešām nav iespējams to izskaidrot, kamēr neesat devies pirmajā pārgājienā mājās kā saspringts, pārguris, aizkaitināts, es neesmu gulējis 3 dienu pirmkursnieks. Mājas ir tur, kur ir sirds, bet arī bezmaksas ēdiens, bezmaksas veļa un brīvais laiks.
Varbūt tas ir tāpēc, ka es augu, vai varbūt tikai pusgads beidzas. Man vienkārši ir nostaļģija. Ko jūs cerat atcerēties no pirmā kursa?
